Pret interpretâciju.

... Sjuzena Zontaga Pret interpretaciju eseja 1964 Butiba ir atspulgs no kaut ka, negaidita sastapšanas, kas lidziga uzliesmojumam. Ta ir loti smalcina, loti smalcina - butiba. VILEMS DE KENINGS (no intervijas) Tikai vieglpratigi cilveki neverte pec arienes. Pasaules misterija ir redzamais, nevis neredzamais. OSKARS VAILDS (vestule) 1 Jadoma, ka makslas sakotneja pieredze bus bijusi vardošanas, magiska pieredze; maksla bija rituala piederums. (Sal. alu zimejumus Lasko, Altamira, Nijo, Lapasjega u.c.) Senaka makslas teorija, kas mantota no sengrieku filozofiem, vestija, ka maksla ir mimeze, realitates atdarinašana. šaja sakariba radies specifiskais jautajums par makslas vertibu. Jau pati mimezes teorijas terminologija liek makslai uzsakt sevis attaisnošanu. Platons, kas izveidojis šo teoriju, to darijis, škiet, tapec, lai pavestitu, ka makslas vertiba ir apšaubama. Ta ka, vinaprat, pašas materialas lietas ir mimetiski objekti, transcendentu formu vai strukturu imitacijas, pat vislabakais gultas gleznojums izradas tikai "atdarinajuma atdarinajums". Pec Platona domam, maksla nav nedz ipaši deriga (gultas gleznojums neder gulešanai), nedz, stingri vertejot, patiesa.

want to read more? →